fosilā kurināmā dedzināšana

Degšanas laikā fosilā kurināmā esošais ogleklis pārvēršas oglekļa dioksīdā un nonāk atmosfērā, palielinot oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. Oglekļa dioksīdam kā siltumnīcefekta gāzei ir siltuma absorbcijas un siltumizolācijas funkcijas. Tā atmosfēras pieauguma rezultāts ir neredzams stikla pārsegs, kas neļauj saules izstarotajam siltumam no zemes izstarot uz kosmosu. Tā rezultātā zemes virsma kļūst karstāka, kas pastiprina siltumnīcas efektu. Kopš industriālās revolūcijas, lai gan cilvēku sabiedrības produktivitāte ir ievērojami uzlabojusies fosilā kurināmā izmantošanas dēļ, tā ir radījusi virkni nopietnu problēmu, piemēram, globālo sasilšanu, kas pakāpeniski ir piesaistījusi visu pasaules valstu uzmanību.
Fosilo kurināmo sauc arī par fosilo kurināmo vai fosilo kurināmo. Attiecas uz degošu minerālu klasi, ko veido dažādu ģeoloģisko vecumu dzīvnieku un augu atliekas apraktajos slāņos pēc ilgstošām ģeoloģisko apstākļu izmaiņām, kā arī temperatūras, spiediena un mikroorganismu ietekmes. Visi fosilie kurināmie sastāv no ogļūdeņražiem, tāpēc, sadedzinot, tie izdala oglekļa dioksīdu. Galvenais antropogēno CO2 emisiju avots ir fosilā kurināmā dedzināšana enerģijas ražošanai un transportēšanai. Fosilā kurināmā plašās izmantošanas un izmantošanas dēļ bažas rada arī ietekme uz vidi.
Fosilo kurināmo var iedalīt gāzveida kurināmā (piemēram, dabasgāze), šķidrā kurināmā (piemēram, nafta) un cietajā kurināmajā (piemēram, ogles, degslāneklis, naftas smiltis utt.). To vidū visplašāk tiek izmantotas ogles, nafta un dabasgāze, un tie ir arī galvenie oglekļa dioksīda avoti. Akmeņogles ir maisījums, organisko vielu elements galvenokārt ir ogleklis, kam seko ūdeņradis, skābeklis, slāpeklis un sērs. Pateicoties augstajam oglekļa saturam, ogļu sadegšana izdala lielu daudzumu oglekļa dioksīda. Piemēram, saskaņā ar attiecīgo vienību aprēķiniem oglekļa dioksīda daudzums, ko emitē ogļu kurināmais, manā valstī veido vairāk nekā 80 procentus no fosilā kurināmā emitētā oglekļa dioksīda daudzuma un vairāk nekā pusi no Ķīnas kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas pilnībā parāda ogļu sadedzināšanas ievērojamo vietu siltumnīcefekta gāzu un oglekļa dioksīda emisijās.
Nafta, ko sauc arī par jēlnaftu, ir ogļūdeņradis, kas veidojas no mikrobu atkritumiem, kas uzkrāti ūdenī zem augsta spiediena. Nafta ir viegli uzliesmojošs viskozs šķidrums, kas bieži vien pastāv līdzās dabasgāzei un ir ļoti sarežģīts maisījums. Naftu var rafinēt, lai iegūtu benzīnu, petroleju, dīzeļdegvielu un smago eļļu. Tās eļļas raksturs dažādās vietās atšķiras, un blīvums, viskozitāte un sasalšanas temperatūra ir ļoti atšķirīga. Piemēram, daži sasalšanas punkti sasniedz 30 grādus, bet daži - pat -66 grādus. Galvenais naftas elements ir ogleklis, kas veido 83–87 procentus, kā rezultātā rodas liela mēroga oglekļa dioksīda emisijas. Turklāt nafta satur arī 11–14 procentus ūdeņraža un nelielu daudzumu sēra ({{10}},06–8 procenti), slāpekļa (0,02–1,7 procenti), skābekļa (0,08). procenti līdz 1,8 procentiem) un mikroelementi (niķelis, vanādijs, dzelzs, varš) utt.
Daudzi naftas ieguves uzņēmumi izmanto paņēmienu, kas iepludina oglekļa dioksīdu rezervuāros, lai uzlabotu naftas ieguvi. Šīs tehnoloģijas mērķis ir savākt savākto oglekļa dioksīdu uzglabāt pamestos naftas laukos un dabasgāzes laukos, dziļi pazemes sālsūdenī un ogļu šuvēs, sūknējot pēc saspiešanas. Ja oglekļa dioksīds tiek sajaukts ar jēlnaftu, jēlnafta kļūst mazāk viskoza un var vieglāk plūst zemē. Tādā veidā tiek samazināta ne tikai oglekļa dioksīda emisija, bet arī palielināta naftas ieguve.
Dabasgāze plašā nozīmē attiecas uz vispārīgu terminu dabiski veidojusies gāze, kas aprakta veidojumos. Taču dabasgāze, kas parasti tiek minēta, attiecas tikai uz uzliesmojošu gāzi (gāzveida fosilo kurināmo), kas glabājas veidojuma dziļajā daļā, un gāzi, kas pastāv līdzās ar naftu (bieži saukta par naftas atradņu gāzi). Dabasgāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns. Turklāt atbilstoši dažādiem ģeoloģiskajiem apstākļiem. Dažos gāzes laukos ir arī hēlijs. Salīdzinot ar oglēm un naftu, dabasgāze ir tīrs un videi draudzīgs augstas kvalitātes enerģijas avots. Kad dabasgāze tiek sadedzināta, tā rada par 60 procentiem mazāk oglekļa dioksīda.
Dabasgāzes kā kurināmā izmantošana var samazināt ogļu un naftas patēriņu, tādējādi ievērojami uzlabojot vides piesārņojumu. Turklāt, tā kā dabasgāze gandrīz nesatur sēru, putekļus un citas kaitīgas vielas, tā var samazināt sēra dioksīda un putekļu emisiju par gandrīz 100 procentiem un samazināt slāpekļa oksīdu emisiju par 50 procentiem, kas palīdz samazināt skābais lietus un mazināt globālās sasilšanas efektu. Dabasgāze ir arī viena no drošākajām gāzēm. Tas nesatur oglekļa monoksīdu un ir vieglāks par gaisu. Pēc noplūdes tas nekavējoties izplatīsies uz augšu, un to nav viegli uzkrāties, veidojot sprādzienbīstamu gāzi, kas ir salīdzinoši droša.
2022. gada septembrī britu zinātnieki Eiropas Medicīnas onkoloģijas biedrības ikgadējā sanāksmē iesniedza dokumentu, kurā teikts, ka viņi ir noteikuši mehānismu, ar kuru gaisa piesārņojums nesmēķētājiem izraisa plaušu vēzi, un ka sīkās daļiņas, kas rodas fosilā kurināmā sadegšanas rezultātā, kaitē veselībai. riskus.